Hlora izmantošana ūdens dezinfekcijā – pilsētu ūdensvados vai publiskajos baseinos ir ierasta prakse. Vai hlorēts ūdens ir kaitīgs veselībai? Pārsniedzot pieļaujamās devas noteikti, taču tā lietošana tiek rūpīgi kontrolēta. Aplūkosim, kā pārliecināties par ūdens tīrību un, ko darīt, ja netiekat galā ar nepatīkamo smaku vai piegaršu.
Kas ir hlors?
Hlors ir ķīmiskais elements ar simbolu Cl. Tīrā veidā dabā to nevar atrast, taču tas ir plaši pārstāvēts sajaukumos ar citiem elementiem, piemēram, kristāliskajā akmeņsālī (nātrija hlorīds).
Savu nosaukumu tas ieguvis no savas zaļās nokrāsas. (Burtiski tulkojot no grieķu valodas – “khlōros”, burtiski tulkojot – gaiši zaļš.)
Divreiz smagāks par gaisu, ar sev raksturīgo smaku hlors tiek izmantots dažādās tautsaimniecības nozarēs. Ikdienā mēs ar to visvairāk sastopamies ūdens dezinfekcijā (hlorūdens) – publiskajos baseinos vai pilsētu centrālajā ūdensapgādē.
Neskatoties uz tā noderīgumu, nepareizās devās hlors ir cilvēkiem kaitīgs. Saskarē ar elpceļiem tas rada elpas trūkumu un smacējošu iedarbību. Jutīgākiem cilvēkiem hlors arī pieļaujamās devās var radīt alerģiskas reakcijas, piemēram, izsitumus uz ādas un elpas trūkumu.
Kas ir ūdens hlorēšana?
Ūdensvadu dezinficēšana Rīgā un citās Latvijas pilsētās notiek vismaz reizi pāris gados un aizņem vienu līdz trīs dienas. Procedūras mērķis ir iznīcināt ūdenī mītošos mikroorganismus, kas, savairojoties lielākā skaitā, var radīt kaitējumu cilvēku veselībai.
Visbiežāk ūdens dezinfekcijā tiek izmantots hlors un tā savienojumi. Procesa laikā izmantotā hlora deva ir salīdzinoši neliela, tiek rūpīgi kontrolēta un nav veselībai bīstama. Starptautiskās rekomendācijas pieļauj izmantot ūdens dezinfekcijā hloru līdz pat 5 mg/l, bet Rīgā parasti izmanto ne vairāk kā 0,2 – 0,5 mg/l.
Ņemot vērā, ka ūdensvadu dezinfekcija ir sarežģīts process, jārēķinās, ka, dzīvojat tuvāk ūdens attīrīšanas stacijai, hlora saturs ūdenī var būt augstāks kā attālāk esošos mājokļos.
Vai hlorēts ūdens ir dzerams un drošs lietošanai uzturā?
Diemžēl ūdensvadu dezinficēšanas laikā un vismaz dažas dienas pēc tās ūdens garšo pēc hlora un arī smaka nav īpaši patīkama. Jutīgāki cilvēki pilsētas ūdenī var sajust hlora aromātu būtiski ilgāk. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ arī privātmājās un dzīvokļos, kas ir pieslēgti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai tiek uzstādīti filtri ūdens attīrīšanai.
Kā atbrīvoties no hlora piegaršas mājas apstākļos, nelietojot filtrus? To var mēģināt izdarīt divos veidos:
- Nostādināt ūdeni vismaz pāris stundas (tas ļaus izgarot hlora savienojumiem).
- Novārīt ūdeni. (Līdzīgi kā nostādināšana arī ūdens vārīšana palīdzēs atbrīvoties no hlora piegaršas un smakas.)
- Atdzesēt ledusskapī.
Sadzīviskos nolūkos – traukiem, veļas mazgāšanai, hlorēts ūdens neradīs nekādas problēmas. Savukārt, ejot dušā vai vannā, pie noteiktas hlora koncentrācijas tā klātbūtne būs jūtama.
Vai hlorētu ūdeni var lietot mājdzīvnieki?
Kaķu un suņu deguni ir vismaz 10 – 20 reizes jutīgāki kā cilvēka. Tas nozīmē, ka jūsu mājdzīvnieki var izrādīt pretenzijas pret hlorētu ūdeni – dzert negribīgi vai nedzert vispār.
Sastopoties ar šādu situāciju, ir iespējami vairāki risinājumi. Vienkāršākais ir ūdens nostādināšana (divas līdz 24 stundas). Ja tas nelīdz, varat apsvērt arī citas iespējas – ūdens attīrīšanas iekārtas uzstādīšana, ūdens vešana no avota vai draugiem un paziņām, kuriem ūdens ir tīrāks.
Alerģija no hlora
Hlors dzeramajā ūdenī var šķist nepatīkams, taču tas tur ir sastopams ļoti niecīgās devās. Lielākā koncentrācijā to ikdienā izmanto publiskie peldbaseini un tieši šeit jums vai kādam no ģimenes locekļiem var izpausties alerģija pret hloru.
Ja ciets ūdens mājās var sausināt ādu, tad hlora blakusparādības ir dauddz nopietnākas. Elpceļu kairinājums vai iekaisums (rinīts, alerģija, astma), kā arī izsitumi uz ādas (alerģisks dermatīts) biežāk tiek novērots bērniem, taču ar to var sastapties arī pieaugušie. Ja pret ādas izsitumiem varam mēģināt sevi pasargāt, pirms peldes ieziežot ķermeni ar barojošām eļļām, tad elpceļiem varētu līdzēt vienīgi speciālas aizsargmaskas lietošana, ko baseinā neviens, protams, nekad neizmanto.
Eksperimentālos nolūkos arī varat apmeklēt kādu citu peldbaseinu. Iespējams, vietā, kur novērojāt alerģisku reakciju, baseina uzturētāji ūdens dezinfekcijā izmanto pārlieku lielu hlora devu. Ja tas nelīdz un arī citās vietās novērojat līdzīgas blakusparādības, baseina apmeklējumam vismaz uz kādu laiku metiet mieru. Teorētiski varētu mēģināt izmantot arī pretalerģiskus līdzekļus, bet, vai tas ir to vērts? Bez baseina apmeklējuma varam dzīvot, iztiekot bez medikamentu lietošanas.
Iespējams, labāk ir peldēties tikai dabiskajās ūdenstilpnēs. Pieņemot, ka vēl neesat norūdījušies tiktāl, lai peldētos visu gadu, peldēm atliks siltās vasaras dienas un vakari.
Kā pārbaudīt ūdens kvalitāti?
Mājokļiem, kas pieslēgti centralizētajai ūdensapgādes sistēmai, par ūdens kvalitāti atbild konkrētās pašvaldības ūdensapgādes uzņēmums. Rīgā tas ir “Rīgas ūdens”. Tieši šeit varat uzdot jautājumus par ūdens kvalitāti vai tās neatbilstību jūsu prasībām.
Mājās un dzīvokļos, kur ūdensapgāde netiek nodrošināta no pilsētas ūdensvadiem, atbildība par tā kvalitāti gulstas uz pašu īpašnieku pleciem.
Situācijās, kad vēlaties individuāli pārbaudīt ūdens kvalitāti, to var izdarīt jebkurā sertificētā ūdens testēšanas laboratorijā. Arī mūsu uzņēmumā ir iespējams veikt ūdens testēšanu, pārbaudot tā ķīmisko sastāvu. Lai mērījumi būtu objektīvi ir jāizmanto speciāli, tīri trauki un jārīkojas saskaņā ar instrukciju. Plašāku informāciju varat iegūt pie mums vai jebkurā citā laboratorijā, kur veic ūdens analīzes.
Kopumā hlorēta ūdens lietošana uzturā nav patīkama, taču vairumā gadījumu nav veselībai kaitīga. Ja jūs neapmierina pašreizējā ūdens kvalitāte, atliek rīkoties. Šobrīd ir pieejami dažādi ūdens filtri, kas nodrošina, ka ikvienā mājā var būt pieejams tīrs ūdens, neatkarīgi no tā pašreizējās piesārņotības pakāpes.
- Categories:
- Noderīgi
+37122061096
waterfilters@inbox.lv
